Lietuviešu virtuve un tās tradīcijas gadu gaitā ir ievērojami mainījušās. Pat vienā un tajā pašā laika posmā dažādu sociālo slāņu pārstāvji ēda atšķirīgu ēdienu nekā muižnieki, turklāt ēdieni bija nedaudz atšķirīgi arī dažādos reģionos. Lai gan gan presē, gan internetā ir daudz dažādu reģionu ēdienu recepšu, un gan žemaiši var pagatavot augštaišu ēdienus, gan augštaiši – žemaišu ēdienus, tas tiek darīts tālu ne katrā virtuvē. Priecē tas, ka vismaz specializētie restorāni vai lauku tūrisma uzņēmēji izmanto šo daudziem neatklāto dārgumu krātuvi.
Lietuviešu virtuves vēsture un senās tradīcijas
Parunāsim mazliet par lietuviešu virtuves vēsturi. Kā jau minējām, pirms dažiem simtiem gadu muižnieki un zemnieki ēda nedaudz atšķirīgi. Ja mūsu zemnieku senči pārtika no vienkāršiem, bet barojošiem ēdieniem, tad muižnieku šķīvjos bija ne tikai izsmalcināti lietuviešu virtuves, bet arī visas pasaules ēdieni. Dažādos rakstītajos avotos var atrast stāstus par muižnieku rīkotajām mielastiem, kur brīvi plūda medus, un galdi bija pārpildīti ar gardumiem. Tāpēc var teikt, ka lietuviešu tauta ir viesmīlīga jau izsenis. Lietuvas dižie hercogi un citi muižnieki ne tikai daudz komunicēja, bet arī radīja radniecību ar visas Eiropas muižnieku ģimenēm, tāpēc nav brīnums, ka viņu šķīvjos bija arī visizsmalcinātākie ēdieni. Avoti liecina, ka īpaši bagāta bija Radvilu ģimenes virtuve. Viņu ēdienu gatavošanā tika izmantoti ne tikai Lietuvā audzētie graudi, kāposti, burkāni, bietes, rāceņi, bet arī ārvalstu labumi – rīsi, eksotiskas garšvielas, piemēram, ingvers vai kanēlis. Muižnieku karaliskie ēdieni tika gatavoti no tuvumā medītiem tauriem, briežiem, stirnām, mežacūkām, zaķiem, zosīm, baložiem, strazdiem un citiem mūsdienu lietuviešu virtuvē neiedomājamiem dzīvniekiem un putniem.
Ja Lietuvas valdnieku virtuvē valdīja eksotika, tad zemnieku virtuvēs – vienkāršība. Viņi apmierinājās ar pašu audzētiem dārzeņiem, graudiem, savāktiem sēnēm vai riekstiem, medītiem dzīvniekiem vai pašu audzētiem lopiem, pienu un piena produktiem. Svarīgākais viņu virtuves kritērijs bija nevis izsmalcinātība, bet vienkāršība un sātīgums. Cilvēkiem, kas daudz fiziski strādāja, vajadzēja daudz enerģijas, tāpēc ēdieni bija treknāki un sātīgāki nekā mūsdienu lietuviešu ēdieni.
Pēc gadsimtiem gan valdnieku, gan zemnieku virtuves saplūda vienā lietuviešu virtuvē. Protams, dažādos Lietuvas nostūros joprojām pastāv nedaudz atšķirīgi vai unikāli ēdieni, taču tagad tie vairs neizpauž ēdāju sociālo statusu. Augštaiši vienmēr ir bijuši slaveni ar ēdieniem no miltiem. Viņu virtuvēs bieži smaržoja pankūkas ar dažādiem pildījumiem, pelmeņi, klimpas, zupas no dārzeņiem vai alus, virtuļi, žagariņi. Augštaiši lieliski gatavoja alu un ogu vai ābolu vīnu. Savukārt dzūki savos katlos vārīja un pannās cepa sēņu zupas, sēņu sautējumus, marinēja, sālīja sēnes, pildīja ar tām pīrāgus, pelmeņus… Citiem vārdiem sakot, paruna nemeloja – Dzūkijā tiešām valdīja sēnes. Turklāt dzūki bija īsti žāvētu izstrādājumu un mājas gatavotāju meistari. Suvalkijā notika īsts gaļas izstrādājumu mākslas darbs – skilandži, kūpinātas desas, šķiņķi… Pie šiem izstrādājumiem bieži vien suvalkieši pasniedza mājas melno jāņogu vīnu. Žemaišu virtuve, visticamāk, joprojām nav iedomājama bez kastīnės ar vārītām kartupeļiem. Bez šī unikālā ēdiena viņu virtuvēs gardi smaržoja dažādi sautēti gaļas ēdieni, siekalas saskrēja no izsmalcinātiem pīrāgiem ar ogām, augļiem, ievārījumiem…
Lietuviešu virtuve un jaunās tendences
Gadiem ejot, lietuviešu virtuve tiek papildināta ar jaunām garšām, no pirmā acu uzmetiena grūti saderīgiem ingredientiem, un jau tradicionālie ēdieni mainās, modernizējas. Mūsdienu virtuvē samazinās tauku daudzums, estētiskais izskats uz šķīvjiem kļūst pievilcīgāks, cepelīniem tiek pievienotas jaunas mērces, mainīti pildījumi vai to forma, gaļa tiek cepta uz grila vai restēm. Bieži vien pie jau tradicionālajiem ēdieniem tiek pievienotas arī jaunas garšas, lietuviešu virtuve tiek apvienota ar eiropiešu.
Populārākie lietuviešu ēdieni
Neskatoties uz to, ka gadsimtiem ejot daži tradicionāli ēdieni neatsakās no vietas izsmalcinātām jaunām tendencēm. Ne tikai lietuvieši, bet arī mūsu viesi labprāt bauda smagos cepelīnus, tīteņus, kastīnį vai ar savu krāsu citus biedējošos aukstos biezputras. Tālāk mēs piedāvājam dažus dažādu reģionu lietuviešu ēdienus, lai jūs varētu tos atklāt no jauna.
Aukstā biezputra – lietuviešu virtuves vasaras lepnums
Jums vajadzēs:
- 1 l auksto biezputru kefīra (vai piena)
- 500 g konservētu rīvētu biešu
- 2 vārītus olas
- vidēja izmēra gurķa
- sīpolu lociņu ķekara
- svaigus dilles
- sāls
- malti pipari
Pagatavošana:
Traukā ielejiet kefīru (vai pienu), marinētas bietes, pievienojiet kubiņos sagrieztus gurķus, nedaudz sagrieztu sīpolu lociņu un dilles. Vārītas olas nomizojiet, sagrieziet mazos kubiņos un pievienojiet maisījumam. Pievienojiet nedaudz sāls un piparu. Samaisiet. Aukstā biezputra var tikt pasniegta ar ceptiem kartupeļiem vai kartupeļu biezeni.
Cepelīni – lietuviešu ēdienu karalis
Jums vajadzēs:
- 4 kg kartupeļu
- 500 g cūkgaļas maltās gaļas (var sajaukt ar liellopu gaļu)
- 300 g skābā krējuma
- 100 g kūpinātu speķa
- liels sīpols
- 1 ēd.k. sāls
- malti pipari
Pagatavošana:
Novāriet četrus vidēja izmēra kartupeļus un saspiediet tos. Atlikušos smalki sarīvējiet un izspiediet no tiem sulu. Sulu atstājiet nostādināties. Rīvētus kartupeļus un cieti no nostādinātās sulas lieciet traukā, pievienojiet apmēram vienu t
ējkaroti sāls un samīciet. Atsevišķā traukā maltai gaļai pievienojiet daļu smalki sagriezta sīpola, pievienojiet nedaudz sāls un piparus. Lielā katlā ielejiet apmēram pusi ūdens, pievienojiet ēdamkaroti sāls un uzkarsējiet. Kamēr ūdens uzvārās, formējiet cepelīnus. Rokās veidojiet plācenīti no kartupeļu masas, vidū lieciet lielu tējkaroti maltās gaļas. Aizspiediet malas, nedaudz rullējiet starp plaukstām, lai kartupeļi labi aptvertu maltās gaļas pildījumu. Liekiet veidotos cepelīnus vārošā ūdenī. Kad katls ar cepelīniem uzvārās, vāriet apmēram pusstundu. Pagatavojiet mērci: smalki sagrieziet kūpināto speķi, lieciet to pannā. Pievienojiet atlikušos sagrieztos sīpolus un apcepiet. Varat pievienot nedaudz maltus piparus. Cepelīnus pasniedziet ar mērci un/vai skābo krējumu.
Plānas pankūkas – kādi brokastis bez tām?
Jums vajadzēs:
- 2 olas
- 200 ml piena
- 80 g kviešu miltu
- 1 ēd.k. sviesta
- 5 ēd.k. cukura
- eļļa
Pagatavošana:
Sajaukšanas traukā iesitiet olas, pievienojiet izkausētu sviestu, pienu, pievienojiet vienu ēdamkaroti cukura. Visu labi sakuliet. Kulšanas laikā pievienojiet miltus. Uzkarsētā pannā ar nedaudz eļļas ielejiet sagatavoto masu. Izklājiet to pa visu pannu un smuki apcepiet pankūku no abām pusēm. Tā sagatavojiet visas pankūkas. Pasniedziet ar mājās gatavotu ievārījumu.
Rauga pankūkas – Gavēņu tradīcija, bet iecienītas visu gadu
Jums vajadzēs:
- 25 g svaigu raugu (vai 8–9 g sausā rauga)
- 3 ēd.k. cukura
- 0,5 l piena
- 2 lielas olas
- sāls
- miltu
Pagatavošana:
Samaisiet raugu ar cukuru. Atsevišķā traukā sakuliet olas, pienu un atlikušos divus ēdamkarotes cukura. Pievienojiet raugu. Maisot pievienojiet miltus, līdz mīkla atgādina skābo krējumu. Atstājiet masu uzbriest vismaz pusstundu. Kad masa ir uzbriedusi, uzkarsētā pannā ar eļļu lieciet pa karotei sagatavotās mīklas. Cepiet no abām pusēm līdz kļūst zeltaini brūnas. Lai uzlabotu pankūku garšu, mīklai var pievienot rozīnes, magones vai citus vēlamus ingredientus. Pasniedziet ar ievārījumu, cukura un krējuma mērci.
Kāpostu tīteņi – ne tikai tradicionālie
Tā saucamajiem “Slinkajiem kāpostu tīteņiem” vajadzēs:
- vienu nelielu kāpostu
- 2 burkānus
- 1 papriku
- 1 tomātu
- 1 puravu
- 1 vidēja izmēra sīpolu
- 500 g vēlamās maltās gaļas
- 1 olu
- 2 ķiploka daiviņas
- 0,5 glāzes garngraudu rīsu
- 1 tējk. tomātu pastas
- 25 g sviesta
- malti melnie pipari
- malti smaržīgie pipari
- sāls
- svaigi dilles
Pagatavošana:
Apvāriet rīsus tā, lai tie paliktu puscieti (vāriet apmēram pusi no norādītā laika). Uzkarsētā pannā ar nedaudz eļļas apcepiet smalki sagrieztu sīpolu. Bļodā lieciet maltu gaļu, pievienojiet apvārītus un atdzisušus rīsus, apceptus sīpolus, smalki sagrieztu ķiploku, pievienojiet olu, nedaudz sāli un piparus. Labi samaisiet un no sagatavotās masas veidojiet kotletes. Sagrieziet kāpostu, burkānus, puravus, papriku, nomizotu tomātu. Uz plīts lieciet platu katlu. Tajā izkausējiet sviestu, pievienojiet puravus un pusi burkānu, un dažas minūtes apcepiet. Pievienojiet sagrieztus kāpostus, atlikušos burkānus, papriku, pievienojiet sāli, piparus un pārlejiet ar ūdeni, lai viss būtu pārklāts. Sautējiet apmēram 7–10 minūtes. Beidzot sautēt, pievienojiet kotletes, pārkaisiet ar sagrieztiem tomātiem un sautējiet vēl apmēram 15–20 minūtes. Beidzot sautēt, pievienojiet nedaudz tomātu pastas, pārkaisiet ar smalki sagrieztām dillēm un sautējiet vēl dažas minūtes.
Lietuviešu virtuve un Grill steiki
Mūsdienu lietuviešu virtuve nav iedomājama bez uz grila vai restēm ceptiem steikiem, šašlikiem. Lai gan šo ēdienu dzimtene tālu nav Lietuva, tautieši tos tik ļoti iemīļojuši, ka reti kurš neizmanto iespēju vasarā cept šašlikus. Diemžēl ar parastu katlu nepietiks – neaizstājami vasaras aksesuāri katra tautieša lauku mājā ir grili, kazanaki, tandīri vai šašliku cepamās krāsnis.
Mazāk populāri lietuviešu ēdieni
Cepelīnu, auksto biezputru, kastīņu un tīteņu vidū bieži aizmirstam ne tik populārus, bet lietuviešu virtuvei piederošus ēdienus vai garšu kombinācijas. Dažreiz pat nedomājam, ka mums būtu jālepojas ar savu melno rudzu maizi, kuru tik grūti atrast ārzemēs, ar vienkāršu, bet nedaudz aizmirstu balto biezpiena sieru, kas var būt gan salds, gan sāļš, gan kaltēts, gan kūpināts… Vai vēl atceraties bērnības gurķus ar medu, mellenes ar pienu, balto biezpiena sieru ar ievārījumu? Ar tiem mums arī būtu jālepojas, tāpat kā ar skābiem kāpostiem ar dzērvenēm vai maizi ar ķimenēm, jo tie ir tikpat lietuviešu ēdieni kā aukstā biezputra vai cepelīni.
Lietuviešu ēdieni pulcē ģimeni un viesus
Lietuviešu ēdieni pulcē cilvēkus kopā. Ņemot vērā to, ka lietuvieši kopumā ir viesmīlīga tauta, nav brīnums, ka ēdieni var pulcēt kaimiņus, sen nesatiktus draugus, ģimenes locekļus vai visu ģimeni. Visbiežāk ar draugiem satiekamies mājīgā restorānā vai kafejnīcā, kur bieži izvēlamies mums tuvus, lietuviešu ēdienus. Tie arī piešķir mūsu tikšanās reizēm mājīgumu, vecu, tradicionālu aromātu, varbūt, rada nostalģiju vai uzbur atmiņas. Ja tiekamies pie vecmāmiņas mājās, kas jūs sagaida, tiklīdz ieejat pa durvīm? Cepelīnu vai vecmāmiņas kugelis aromāts… Daudziem bērnības smaržas un garšas relaksē, ļauj baudīt kopā pavadīto laiku, draugu vai ģimenes sabiedrību un radīt jaunas atmiņas. Un gatavot atmiņas radošus ēdienus ir daudz vieglāk, ja ir nepieciešamie virtuves piederumi. Turklāt, jauni nerūsējošā tērauda podi var ne tikai atvieglot visu gatavošanas procesu, bet arī iedvesmot.
Bez komentāriem